Vai ar AI runājam uz „tu“ vai „jūs“? Pieklājības pētījums par 10 000 sarunām

Kad OpenAI vadītājam Semam Altmanam 2025. gada aprīlī platformā X pajautāja, cik uzņēmumam izmaksā tas, ka cilvēki mākslīgajam intelektam raksta „lūdzu“ un „paldies“, viņš atbildēja: desmitiem miljonu dolāru — un tā ir nauda, kas izdota labi. Taču līdz šim neviens nav īsti izmērījis, kurš pret AI patiesībā ir pieklājīgs. Un galvenais: Eiropā, kur atšķirībā no angļu valodas lielākā daļa valodu izšķir uzrunu ar „tu“ un „jūs“, rodas jautājums, ko anglofonā pasaule pat nevar uzdot — vai mēs mākslīgajam intelektam sakām „jūs“?

Mēs uzturam AI chat 22 Eiropas valodās, un līdzās tai arī alternatīvu ar nosaukumu chat GPT bez maksas un bez reģistrācijas. Un tieši no šīs bezmaksas versijas datiem mēs anonīmi analizējām 10 000 sarunas no jūlija un izmērījām, kā eiropieši ar mākslīgo intelektu patiesībā izturas. Vai to sveicina, tam pateicas, to lūdz, no tā atvadās — un vai tam saka „tu“ vai „jūs“.

Par privātumu uzreiz ievadā: strādājām tikai ar apkopotiem, anonimizētiem datiem — bez IP adresēm un bez nevienas sarunas satura publicēšanas. Maksājošo klientu dati mūsu pētījumos neiekļūst nekad. Detaļas atradīsiet metodoloģijā raksta beigās.

Galvenie secinājumi īsumā

Kopumā vismaz vienu pieklājības izpausmi (sveicienu, pateicību vai lūgumu) satur 21 % visu sarunu — vismaz vienu AI uzraksta apmēram katrs piektais cilvēks.

Pieklājības izpausmju topi: kur visvairāk raksta „lūdzu“ un „paldies“

Katrai valodai mērījām to sarunu īpatsvaru, kurās ir vismaz viena pieklājības izpausme. Topos iekļaujam tikai valodas ar pietiekamu izlasi (50 un vairāk sarunu).

Čehu valoda vada ar lielu pārsvaru — un interesants ir arī salīdzinājums ar slovāku valodu (15,9 %): starp diviem Eiropas tuvākajiem radiniekiem valodu ziņā ir gandrīz divkārša atšķirība. Saraksta beigās ir grieķi un nīderlandieši, kuri ar AI sazinās vislietišķīgāk.

Taču pieklājība nav viena īpašība. Kad to sadalām atsevišķās izpausmēs, izrādās, ka katra tauta ir pieklājīga savā veidā — un tieši profilu formas ir tas interesantākais:

Čehu valoda ir vienīgā valoda, kas vienmērīgi spēcīga visās trīs izpausmēs. Vācu un angļu valoda balstās gandrīz tikai uz „lūdzu“, spāņu valoda — uz sveicienu, franču valoda sveicina un pateicas, bet nelūdz. Detalizētu visu divdesmit valodu secību atradīsiet nākamajās nodaļās.

Kas sveicina AI

Visvairāk sveicina spāniski runājošie lietotāji — „hola“ sāk katru septīto sarunu. Taču spāņu valodas profils ir savdabīgs: sveicienos tā vada, bet pateicībā (3,9 %) un lūgumā (3,8 %) tā ir viena no vājākajām. Pasveicināties — jā, bet tālāk jau tikai lietišķi.

Kas pateicas AI

Čehi pateicas visvairāk Eiropā — gandrīz katra septītā čehu saruna satur „paldies“. Savukārt poļi, kuri sveicina virs vidējā, pateicas vismazāk no visiem (2,5 %).

Kas lūdz AI

Lūgumā vada vācieši un angliski runājošie lietotāji — pie vācu valodas ar piezīmi, ka „bitte“ ir daudznozīmīgs vārds un metrika to var nedaudz pārvērtēt. Itāļi lūdz praktiski nemaz (1,1 %): itāļu valodā AI pavēl.

Un kas atvadās? Gandrīz neviens

Atvadas atradām tikai 0,8 % sarunu — astoņās no divdesmit valodām pat ne reizi. Cilvēki AI sasveicinās, palūdz, pateicas… un tad vienkārši aizver logu. Daļu izskaidrojuma nes pati saskarne: tērzēšanai nav neviena dabiska sarunas beigu signāla — beigas ir tieši loga aizvēršana. Tomēr ir zīmīgi, ka no visiem pieklājības rituāliem uz saziņu ar AI nav pārnesies tieši tas vienīgais, kam nav praktiskas funkcijas.

Jo ilgāk runājam, jo pieklājīgāki esam

Pieklājība nav tikai valodas īpašība — tā mainās arī atkarībā no tā, kā sarunas norit. Sarunas sadalījām vienreizējās pavēlēs (viena ziņa) un garākos dialogos (divas un vairāk ziņu): vienreizējām pieklājības izpausme ir 17,4 % sarunu, garākām — 24,9 %. Modelis apstiprinās 16 no 20 valodām.

Daļa efekta ir tīri mehāniska — vairāk ziņu nozīmē vairāk iespēju pateikties. Taču arī pārrēķinot pieklājību uz atsevišķām ziņām, garākās sarunās tā nekrītas — un valodu secība praktiski nemainās (sk. metodoloģiju). Īpaši interesants ir izņēmums: angļu valoda ir vienīgā lielā valoda, kur pieklājība ar sarunas garumu nemainās nemaz (23,3 % pret 24,0 %). Čehu valodā turpretī garāka saruna paceļ pieklājību no 20 uz 35 % — it kā cilvēks sarunas laikā ar AI būtu izveidojis attiecības.

Vai mākslīgajam intelektam sakām „tu“ vai „jūs“?

Šis ir jautājums, ko angļu valoda pat nespēj uzdot — „you“ ir tikai viens. Taču čehu, vācu, franču, spāņu valoda un lielākā daļa Eiropas valodu liek katram lietotājam izdarīt izvēli: tu vai jūs?

Vispirms svarīgs konteksts: lielākā daļa cilvēku AI vispār neuzrunā. Aptuveni trīs ceturtdaļas neangļu valodas sarunu veido tīras pavēles un atslēgvārdi („pankūku recepte“, ielīmēts teksts tulkošanai) — tajos nav ne tu, ne jūs. Mākslīgais intelekts lielākajai daļai cilvēku joprojām ir drīzāk meklētājprogramma nekā sarunu biedrs. Tāpēc turpmākie skaitļi attiecas tikai uz sarunām, kurās lietotājs AI patiešām uzrunā — precīzus skaitus norādām metodoloģijā.

Eiropa mākslīgajam intelektam saka „tu“. Vācu, slovāku, poļu un zviedru valodā mēs neatradām nevienu gadījumu, kad teiktu „jūs“. Čehi saka „jūs“ 5 % gadījumu — pateicas tātad visvairāk Eiropā, bet „jūs“ AI nav pelnījis.

Lietuvieši — vienīgie, kas AI saka „jūs“

Izņēmums ir tik izteikts, ka pakļāvām to īpašam auditam: lietuvieši mākslīgajam intelektam saka „jūs“ 43 % gadījumu — četras reizes vairāk nekā otrajā vietā esošā grieķu valoda. Manuāla visu lietuviešu sarunu pārbaude apstiprināja, ka tā nav mērījuma kļūda: lietuviešu lietotāji ar AI parasti risina oficiālus un profesionālus tekstus un pie tam saglabā formālu reģistru — pieklājības formas kā „pataisykite“ vai „parašykite“ ir vērstas tieši uz asistentu.

Bonuss: kas uz AI dusmojas un kas to tikai izmēģina

Analīzes laikā mērījām arī trīs citas uzvedības izpausmes:

Frustrācija („tas nav pareizi“, „tu mani nesaproti“) parādās 3,1 % sarunu — un visvairāk uz AI dusmojas slāvu tautas.

Pirmās četras vietas pieder slāvu un baltu valodām. Vismierīgākie ir grieķi (0,4 %) — kuri vienlaikus ir vismazāk pieklājīgi. Ar AI viņi vienkārši nesazinās emocionāli nemaz — ne labā, ne sliktā nozīmē.

Testa jautājumi (triviāli jautājumi tipa „cik ir 2 + 2“, izmēģināšana, ko AI prot) veido 5,4 % sarunu.

Visvairāk izmēģina angļu valoda (8,2 %) — globālie garāmgājēji AI galvenokārt tikai apjautā. Čehu (2,9 %) vai lietuviešu (2,2 %) valoda ar to gluži pretēji strādā reāli.

Attieksme pret AI kā pret personu — jautāšana par tā viedokļiem, jūtām vai identitāti („ko tu par to domā?“, „vai tu esi cilvēks?“) — pēc stingra dubultā izvērtējuma ir reta: tikai 0,8 % sarunu. Atšķirības starp valodām ir tik mazas, ka var būt tikai nejaušība, tāpēc topu nepublicējam. Taču audits atklāja parādību, ar kuru nerēķinājāmies: lomu spēles seansus. Daži lietotāji liek AI atveidot izdomātus tēlus un pēc tam runā ar tēlu, nevis ar asistentu — AI tērzēšana viņiem nav rīks, bet skatuve. Cik bieži tas notiek, izmērīsim nākamajā pētījumā.

Kā mēs to mērījām

• Izlase: 10 000 anonimizētu ierakstu no GuideGlare bezmaksas chat GPT alternatīvas (versija bez reģistrācijas), no 2026. gada 23. jūnija līdz 24. jūlijam, 22 valodu versijās; pēc 6 tehnisko dublikātu (tā pati saruna saglabāta divreiz) noņemšanas strādājam ar 9994 sarunām. Topos iekļautas valodas ar vismaz 50 sarunām (izkrita dāņu un somu valoda). Izlašu lielumi svārstās no 53 sarunām (slovēņu valoda) līdz 2775 (angļu valoda); pilnus skaitus pa valodām atradīsiet lejupielādējamos datos. Uzrunas („tu“/„jūs“) metrika balstās uz 1873 sarunām ar nosakāmu uzrunu (no tām 54 lietuviešu valodā); tās topā iekļautas valodas ar vismaz 20 noteiktiem gadījumiem.
• Pieklājības izpausmes mērām ar katrai valodai atsevišķi sastādītām vārdnīcām — ieskaitot sarunvalodas variantus, interneta saīsinājumus (thx, pls) un iecietību pret pareizrakstības kļūdām diakritikā.
• Uzrunas formu klasificēja valodas modelis, un visus atrastos gadījumus vēlāk pārbaudīja spēcīgāks modelis ar valodai specifiskiem noteikumiem (darbības vārdu morfoloģija, AI uzrunas nošķiršana no uzrunas ielīmētu tekstu iekšienē). Abi uzkrītošie rezultāti (lietuviešu „jūs“, franču anomālija antropomorfizācijā) papildus izgāja mērķtiecīgu manuālu auditu — viens apstiprinājās, otru izslēdzām kā artefaktu.
• Statistika: visi procenti ir daļas attiecīgās valodas ietvaros; galvenajām vērtībām aprēķinām Vilsona 95 % ticamības intervālus (tekstā tos norādām kā ±procentpunkti), un topus publicējam tikai tur, kur atšķirības pārsniedz statistisko kļūdu.
• Robustums: kontroles pārrēķins ar metrikām uz atsevišķām ziņām (nevis veselām sarunām) maina topu secību ne vairāk kā par 1–3 vietām un līderus atstāj nemainīgus — garākas sarunas tātad topus mehāniski neizkropļo. Salīdzinājumā pēc sarunas garuma norādām tikai valodas ar vismaz 50 sarunām abās grupās.
• Privātums: strādājām tikai ar apkopotiem datiem — bez IP adresēm, bez lietotāju identificēšanas, bez sarunu satura publicēšanas. Maksājošo klientu dati pētījumos neiekļūst nekad.
• Ierobežojumi: izlasi veido viena bezmaksas rīka lietotāji — skaitļi apraksta uzvedību mūsu tērzēšanā, nevis visas valsts iedzīvotājus. Tas ir viena mēneša momentuzņēmums; pētījuma atkārtošana parādīs tendenci.
• Lejupielādējamie dati un citēšana: pilnus apkopotos datus (22 valodas × visas metrikas × izlašu lielumi × ticamības intervāli) lejupielādējiet kā CSV. Skaitļus un grafikus varat brīvi pārņemt rakstos, emuāros un prezentācijās — pietiek norādīt „Avots: GuideGlare“ ar aktīvu saiti uz šo lapu, sīkāk citēšanas noteikumos. Grafikus poligrāfiskā kvalitātē mēs labprāt nosūtīsim — rakstiet uz info@explicaire.com.

Izmēģiniet paši

Šī pētījuma dati nāk no AI chat GuideGlare — tas darbojas visās 22 šī pētījuma valodās, un izmēģināt to varat kā chat GPT bez maksas bez reģistrācijas. Vai teiksiet tam „tu“ vai „jūs“, atstājam jūsu ziņā. Bet statistiku vedīsim tālāk — un pēc pusgada ieskatieties šeit vēlreiz, vai Eiropa nav kļuvusi pret AI pieklājīgāka.